Page 5 - index

Maija sākums bija mēreni silts. Vidējā gaisa temperatūra pirmajā dekādē bija
+7.3°C, nokrišņi ļoti maz 3.4 mm. Otrajā dekādē kļuva siltāks, nokrišņi bija 39.6 mm.
Trešajā dekādē kļuva saglabājās silts laiks, nokrišņi bija 11.7 mm. Kopumā maijā nolija
tikai 121.6 % no mēneša normas. Šī gada maijā bija labvēlīgi apstākļi augu augšanai
attiecībā uz mitruma nodrošinājumu. Gaisa vidējā temperatūra maija mēnesī bija nedaudz
augstāka (par 0.4°C) salīdzinājumā ar ilggadējiem vidējiem novērojumiem.
Jūnija pirmajā dekādē bija īpaši silts un sauss laiks, gaisa vidējā temperatūra bija
+20.1°C. Mēneša otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz zemāka +14.8°C un
nolija ievērojami nokrišņi (40.5 mm). Silta bija arī jūnija trešā dekāde, gaisa vidējā
temperatūra bija +15.5°C un nokrišņi 19.1 mm. Kopumā mēnesī nolija 59.6 mm, kas ir
104.6 % no mēneša normas. Vidējā mēneša gaisa temperatūra bija 2.6°C virs normas.
Arī jūlija pirmā dekāde bija ļoti silta, vidējā gaisa temperatūra +20.0°C. Dekādes
nokrišņu summa bija 5.3 mm. Otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra nedaudz
pazeminājās, tā bija +18.1°C, nokrišņu summa 74.1 mm. Jūlija trešās dekādes vidējā gaisa
temperatūra bija +19.6°C un dekādes nokrišņu summa bija 85.9 mm. Kopumā vidējās
gaisa temperatūras bija augstākas par ilggadīgiem vidējiem novērojumiem (par 2.9°C) un
nokrišņi 190.0 % no normas. Lietainais laiks kavēja savlaicīgu agrīno ziemas kviešu
novākšanu.
Augusta pirmajā dekādē saglabājās silts un lietains laiks. Dekādes vidējā gaisa
temperatūra bija +16.8°C, nokrišņi 41.0 mm. Silts un īpaši lietains laiks vērojams arī otrajā
dekādē (vidējā gaisa temperatūra +15.6°C, nokrišņu summa 75.6 mm). Lietus bieži līst arī
mēneša trešajā dekādē (38.4 mm un vidējā gaisa temperatūra bija 16.6°C), apgrūtinot
sējumu novākšanu. Kopumā augustā nokrišņi bija 155 mm, jeb 178.2 % salīdzinājumā ar
ilggadīgiem vidējiem novērojumiem. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija 16.3°C (par
0.8°C augstāka par normu). Augustā biežie nokrišņi apgrūtināja ražas novākšanu un
pazemināja graudu kvalitāti, jo tika novērota sadīgšana vārpās.

4. Izmēģinājuma rezultāti

Ziemāji tika iesēti optimālā sējas laikā un ziemošanā iegāja cerošanas sākuma fāzē.
2010./2011. gada ziemā graudaugu ziemošanas apstākļi kopumā bija apmierinoši, pavasarī
paaugstinoties gaisa temperatūrai zem biežas sniega segas attīstījās sniega pelējums,
ievērojami samazinot ziemāju sējuma biezību. Veģetācijai atjaunojoties laika apstākļi bija
optimāli augu attīstībai un augšanai, nodrošinot labas ziemāju graudaugu ražas.
Ziemas kviešu šķirne 'Fredis' 2010./2011. gada sezonā visos pētāmajos variantos
nodrošināja augstāku graudu ražu (par 2.20 - 2.41 t ha") salīdzinājumā ar kontroli.
1
Augstākā graudu raža, 7.48 t ha", iegūta variantā, lietojot par 15 % samazinātu mēslojuma
1
normu un preparātu Albit. Šajā variantā iegūtā raža bija līdzvērtīga tai, kas tika iegūta
variantā, kur lietota pilna mēslojuma norma un preparāts Albit. Standarta variantā, kur
netika lietots preparāts Albit graudu raža bija zemāka par 0.211 ha"'(skat. 4.1. tab.).
Salīdzinājumā ar kontroli pētāmajos variantos netika novērotas būtiskas proteīna,
lipekļa un cietes satura, Zeleny indeksa izmaiņas (skat. 4.3., 4.4. tab.). Proteīna un lipekļa
saturs atbilst maizes cepšanas prasībām. Zeleny indekss rāda, ka iegūtie milti atbilst 2.
klasei un izmantojami maizes cepšanai. Mēslojuma ietekmē būtiski pieauga graudu
tilpummasa un 1000 graudu masa (skat. 4.2. tab.), bet preparāta Albit lietojums
tilpummasu neietekmēja un 1000 graudu masa būtiski lielāka bija vienīgi variantā ar
,-'-^^i^j^zinātu mēslojuma normu un Albit lietojumu. Ziemas kviešu šķirnei 'Fredis', veicot
aruma mērījumus u.c. analīzes, jāsecina, ka preparāta Albit lietojums būtiski
^ ifiietekhļe vārpas garumu, graudu skaitu vārpā un 1 vārpas masu (skat. 4.5. tab.).
a
Stendes
graudaugu ļ <
selekcijas. Jo
institē