Page 4 - index

segas biezums variēja no 7 cm līdz 26 cm. Kopumā janvārī sējumu ziemošanas apstākļi
bija apmierinoši.
3.1.tabula
Meteoroloģiskie rādītāji (Stendes HMS dati) 2010./2011. g.
Gaisa vidēja temperatūra, С Nokrišņu summa, mm
u
Mēnesi +/-
Mēnesis s
I II III Vidēji mēnesī Norma Norma I II III Mēnesi Norma % pret normu

Septembris 11.0 12.3 10.6 11.3 11.4 -0.1 9.2 44.2 31.7 85.1 75 113.5

Oktobris 5.6 3.2 4.8 4.5 6.6 -2.1 0.1 15.2 30.3 45.6 71 64.2
Novembris 4.1 5.0 -2.4 2.2 1.8 0.4 19.6 44.0 25.9 89.5 63 142.1

Decembris -5.6 -6.6 -6.3 -6.2 -2.0 -4.2 22.9 19.4 40.4 82.7 47 176.0
Janvāris -2.6 -1.3 -3.3 -2.4 -4.6 2.2 25.0 14.2 5.6 44.8 37 121.1

Februāris -0.1 -13.3 -12.9 -8.8 -4.7 -4.1 16.6 8.7 0.0 25.3 26 97.3
Marts -1.8 0.4 0.4 -0.3 -1.5 1.2 1.2 14.4 7.8 23.4 29 80.7

Aprīlis 5.0 5.1 10.5 6.9 4.3 2.6 19.1 7.7 0.0 26.8 37 72.4

Maijs 7.3 11.6 13.0 10.6 10.2 0.4 3.4 39.6 11.7 54.7 45 121.6
Jūnijs 20.1 14.8 15.5 16.8 14.2 2.6 0.0 40.5 19.1 59.6 57 104.6

Jūlijs 20.0 18.1 19.6 19.2 16.3 2.9 5.3 74.1 85.9 165.3 87 190.0
Augusts 16.8 15.6 16.6 16.3 15.5 0.8 41.0 75.6 38.4 155 87 178.2

Februāra sākumā bija salīdzinoši silts laiks, vidējā gaisa temperatūra bija -0.1 °C.
Otrajā un trešajā dekādē bija ļoti auksti, vidējā gaisa temperatūra bija -13.3°C un -12.9°C.
Sniega segas biezums mēneša sākumā ievērojami saruka, iestājoties austam laikam un
turpinoties snigšanai veidoja 12-17 cm biezumu sniega segu. Kopumā nokrišņi bija 97.3 %
no normas un vidējā gaisa temperatūra bija par -4.1 °C zemāka salīdzinājumā ar normu.
Marta sākumā bija vēss laiks, vidējā gaisa temperatūra -1.8°C. Otrajā un trešajā
dekādē bija siltāks, vidējā temperatūra 0.4°C. Pozitīvu temperatūru ietekmē sniega sega
pakāpeniski sarūk un mēneša beigās ir 1 cm bieza. Kopumā martā nokrišņi bija 23.4 mm
jeb 80.7 % no mēneša normas. Mēneša vidējā gaisa temperatūra par 1.2°C augstāka par
normu. Zem biežas sniega segas ir labvēlīgi apstākļi sniega apelējuma attīstībai, kā
rezultāta dažas jūtīgas ziemāju šķirnes ievērojami ciešs. Pazeminājumos uz laukiem
.sakrājas ūdens, zem kura augi iet bojā. Minēto iemeslu dēļ dažu ziemāju sējumu biezība
ievērojami samazinājās.
Aprīļa sākumā iestājās silts laiks (vidējā gaisa temperatūra +5.0°C). Temperatūra
virs 5°C paaugstinās no 3. aprīļa, kad daļēji atjaunojas ziemāju veģetācija. Veģetācija
pilnībā atjaunojas pēc 14. aprīļa, kad vidējā diennakts temperatūra paaugstinās virs 5°C.
Pirmajā dekādē nokrišņi bija 19.1 mm. Otrajā dekādē nokrišņi bija maz tikai' 7.7 mm.
Trešajā dekādē ļoti silts laiks, vidējā gaisa temperatūra bija +10.5°C, nokrišņu nebija.
Kopumā aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +6.9°C, kas ir par 2.6°C augstāka par normu.
vCsSQķrišņu summa aprīlī bija 26.8 mm, kas salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem rādītājiem
^"^sasnted^a 72.4 %.
Valsts V,
Stendes \ *
graudaugu < .
selekcijas с ,